Latvijā strauji paplašinošais mazumtirdzniecības tīkls “Lidl” ir nonācis nopietnu apsūdzību centrā no darbinieku puses.
Portālam nosūtītā anonīma veikala darbinieka vēstule atklāj, ka uzņēmumā pastāv sistemātiska pārslodze, piespiedu virsstundas, psiholoģiskais spiediens un pat vadības draudi. Uzņēmuma vadība visus šos pārmetumus kategoriski noraida.
Anonīmais darbinieks norāda, ka ikdienas darbā uzņēmums cieš no ievērojama darbinieku trūkuma, kā rezultātā esošajiem strādājošajiem jāiztur “necilvēcīga darba slodze”. Nereti vienā maiņā esot tikai 2 līdz 4 darbinieki, kuriem jāveic plašs pienākumu klāsts – preču izvietošana plauktos, klientu apkalpošana, veikala telpu sakopšana un darbs pie kases. Tāpat vēstulē uzsvērts, ka darbiniekiem faktiski nav iespēju savlaicīgi paēst pusdienas – lielākā daļa ēdienreizi ietur tikai neilgi pirms maiņas beigām, lai gan darba laika uzskaites sistēmā tiek uzrādīts, ka pārtraukums noticis noteiktajā laikā.
Papildu problēmas rada mobings un bosings no vadības puses, it īpaši reģionālā līmenī. Kā norāda ziņotājs: “Ja nepiekrīti vadības viedoklim, kļūsti par mērķi.” Darbinieki ziņo arī par spiedienu parakstīt atlūgumus, draudiem ar atlaišanu un neētisku komunikāciju.
Oficiālā komentārā tv3.lv pārstāvji no “Lidl Latvija” informē, ka uzņēmumā šobrīd strādā ap 1300 cilvēku, no kuriem gandrīz 900 ir nodarbināti Rīgā, un pašlaik atvērtas aptuveni 40 vakances. Uzņēmums atzīst, ka darbinieku skaits uz vienu veikalu kopš ienākšanas Latvijas tirgū ir būtiski samazinājies, taču to skaidro ar procesu automatizāciju.
Dana Hasana, “Lidl Latvija” Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja, norāda, ka starptautiskā praksē vienā maiņā strādā 4 līdz 7 darbinieki, un šis skaits var mainīties atkarībā no veikala atrašanās vietas, apgrozījuma, klientu plūsmas, nedēļas dienas un citiem faktoriem. Ja kāds no kolēģiem pēkšņi neierodas, piemēram, veselības dēļ, tas ievērojami ietekmējot pārējo komandu.
Maiņu darba grafiks tiekot sastādīts un darbiniekiem darīts zināms 3–4 nedēļas iepriekš, ko kolēģi vērtējot pozitīvi. Lai nodrošinātu pietiekamu darbinieku skaitu, uzņēmums ieviesis dažādus produktivitātes kritērijus, tostarp ikrīta sapulces ar vadītājiem, kurās analizē darbinieku sadalījumu maiņās un darba noslodzi.
Par virsstundu jautājumu Hasana skaidro, ka augstākā vadība reizi nedēļā pārrunā plānoto darba stundu sadalījumu, lai atrastu samērīgus risinājumus. Viņa uzsver, ka visas nostrādātās virsstundas tiek reģistrētas un apmaksāta tiek katra minūte. Vienlaikus uzņēmums akcentē rūpes par darbinieku labbūtību, darba un privātās dzīves līdzsvaru, kā arī regulāras apmierinātības aptaujas. Tomēr anonīmie darbinieku avoti apgalvo, ka negatīvie aptauju rezultāti tiek ignorēti vai pat slēpti.
Lasi vēl: Ellīga svelme augustā: sinoptiķi publicē satraucošu prognozi uz mēneša vidu
Vēstulē minēts arī, ka pēdējā laikā vairākos veikalos vadītāji “brīvprātīgi piespiedu kārtā” pametuši darbu, jo pēc vadības maiņas būtiski pieaudzis psiholoģiskais spiediens un prasības kļuvušas nesasniedzamas esošajos apstākļos.
Vienlaikus uzņēmums uzsver, ka regulāri pārskata atalgojumu – šā gada sākumā algu paaugstināšanā ieguldīti gandrīz 3,2 miljoni eiro. Tāpat darbiniekiem tiek piedāvāti dažādi labumi: apmaksātas psihologa, jurista un finanšu konsultācijas, brīvdiena dzimšanas dienā, transporta kompensācijas un citi bonusi.
